Sēklu lološana


Ekspedīcijās apzinās senās kultūraugu šķirnes

 

Lai apzinātu senās kultūraugu šķirnes piemājas dārzos un veicinātu to pavairošanu un audzēšanu, 2019. gada jūlijā un augustā notiks ekspedīcijas vairākās vietās Latvijā.

 

Latvijas Permakultūras biedrības organizēto ekspedīciju dalībnieki apmeklēs individuālos dārzus  Vidzemē, Latgalē un Kurzemē, lūkojot pēc augiem, kuru sēklas gadu no gada dārznieki saglabā un lolo jau ilgstoši vai pat turpina vecāku un vecvecāku iesākto.

Ekspedīcijās tiks uzmeklēti ilgi audzēti cukurzirņi, ģimenes sīpoli, laika pārbaudi izturējušas kartupeļu šķirnes, vectēva cūku pupas un citi kultūraugi. “Sēklu lolotāji ķērušies pie darba un turpinās audzēt pašmāju senās kultūraugu šķirnes, lai saglabātu tās mūsu un nākamajām paaudzēm un lai ēstu garšīgi šodien,” norāda Sandra Stabinge, sēklu lološanas kustības aizsācēja.

Ekspedīcijas notiks jūlijā un augustā, kad to dalībnieki apbraukās vairākus novadus un uzrunās dārzu saimniekus. Iespējams, viņi ieradīsies arī jūsu sētā, tāpēc lūgums laikus apdomāt, kuri augi jūsu dārzā  aug jau ilgstoši un kuru augu sēkla tiek ievākta gadu no gada ilgāku laika posmu. 3. un 4. jūlijā sēklu lološanas entuziasti apbraukās dārzus Latgalē, Aglonas apkaimē. 26. un 27. jūlijā – Daugmales, Baldones un Salaspils (Doles sala) novadus. Savukārt 11. un 12. augustā ekspedīcijas dalībnieki dosies satikt dārzu īpašniekus Liepājas, Durbes un Nīgrandes pusē.

Mūsdienās, lauksaimniecībai kļūstot arvien intensīvākai un industriālākai, audzēto kultūraugu šķirņu klāsts ir dramatiski samazinājies. Seno šķirņu audzēšana palīdz veicināt bioloģisko daudzveidību kultūraugu pasaulē. Tāpat būtiski, ka kultūraugi, ilgstoši audzēti vienā vietā, pielāgojas konkrētajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kļūstot izturīgāki un nodrošinot labākas ražas, un tādējādi audzētājiem sniedzot arī zināmu neatkarību. Ne par velti ir teiciens, ka audzēt savu pārtiku ir tā pat kā drukāt savu naudu.

Pašlaik strauji zūd zināšanas par kultūraugu šķirņu saglabāšanu, tāpat arī sēklu ievākšanas praktisko pusi. “Katru gadu Latvijas lauki kļūst nabagāki un vienādāki gan lauksaimniecības industrializācijas, gan sēklu brīvu kustību ierobežojošas likumdošanas dēļ. Lai noturētu kultūraugu bioloģisko daudzveidību, nepieciešams tos kultivēt, laist apritē to ģenētisko materiālu, lietot tos. Mums ir nepieciešamas zināšanas un sēklas, lai mūsu pārtikas sistēma spētu saglabāties lokāli pašpietiekama, daudzveidīga un droša tajās graujošajās pārmaiņās, kas plašā mērogā sāk iezīmēties gan vides, gan sociāli-ekonomisko faktoru ietekmē,” skaidro Sandra Stabinge.

Dārzu īpašniekus, kuri audzē vecās (vismaz 30 gadu) kultūraugu šķirnes, aicinām atsaukties jau iepriekš un sazināties ar Latvijas Permakultūras biedrību pa tālruni 29259942 vai, rakstot uz e-pastu riekstotaji@gmail.com.

 

  1. gadā pirmo reizi sēklu lolotāju domu biedru grupa rīkoja semināru “Sēsim nākotni!”, kura ietvaros tika izveidota sadarbību ar Latvijas Ģenētisko resursu centru, zinātniskiem institūtiem un citām iestādēm daudzveidības veicināšanai. Kopš tā laika ir nodibināta pirmā sēklu bibliotēka Ikšķiles brīvajā skolā un ik gadu tiek rīkota sēklu apmaiņa, kā arī šī tēma tiek popularizēta presē. Kopš 2017. gada Latvijas Permakultūras biedrība darbojas Nordplus projektā “Audzēsim sēklu audzētājus” sadarbībā ar Dānijas sēklu glabātāju apvienību, Lietuvas dabīgās lauksaimniecības institūtu un Igaunijas sēklu daudzveidības biedrību “Maadjas”. Projektu finansē Ziemeļvalstu Ministru padome programmā NORDPLUS. Projekts turpināsies līdz 2020. gada maijam.

 

->>>|||<<<-

 

Sēklas ir mūsu kultūras mantojums.

Paaudžu paaudzēm zemkopji ir bijuši sēklu glabātāji un tautas selekcionāri, kuri uzturēja ģenētisko daudzveidību atlasot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Tas nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem. Sēklu daudzveidība un savstarpējā zemkopju mainīšanās ar sēklām deva daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat tajās reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

Sēklas var uzskatīt par kultūrvēsturisko mantojumu ģimenes, ciemata, novada, valsts un pasaules līmeņos. Svarīgi atcerēties, ka sēklas vienmēr ir ceļojušas un mainījušās. Daudzas tautas mantojuma šķirnes ir sen ieceļojušas no citām valstīm (piemēram, kartupeļi, tomāti), citas tikai nesen pielāgojušās vietējiem apstākļiem. Visas šīs škirnes ir daļa no dabas daudzveidības, kā atsevišķi mirkļi dabas evolūcijas procesā.

Par tautas mantojuma šķirni uzskata tādu, kura tajā apgabalā dzīvojusi vismaz 30 auga paaudzes.

Ja Tev ir, vai zini kādu, kam ir vismaz 30 gadus Latvijā auguši kultūraugi, piereģistrē šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeVYulgpRROChxZPZ8efx8Csvo8s7YPVBQgP3w0PY-bRR6sfQ/viewform?usp=pp_url

 

Kas ir ģenētiskā erozija?Skirnu samazinasanas koks

Pēdējā gadsimtā, paļaujoties vairāk uz zinātnieku un komercfirmu selekcijas procesu piedāvātajām sēklām un šķirnēm, lauksaimniecības kultūraugu daudzveidība ir stipri sašaurinājusies. 2008. gadā Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%, un augu ģenētiskie resursi zūd 1-2% gadā. (Jeb izmirst kā mamuti, ko atjaunot vairs nav iespējams nekā). Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un varietātes (landrace), kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekoloģiskā, gan ekonomiskā ziņā.

 

Kam pieder sēklas?

Šodien, pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, 67% pasaules sēklu pieder tikai pasaules 10 lielākajām sēklu firmām. (avots ETC Grupa 2008)

Taču sēklas ir visas dzīvības pamats, tāpēc daudzi cilvēki uzskata, ka tās nedrīkstētu būt komercfirmu monopola īpašumā, bet tām būtu jāpaliek zemkopju un dārzkopju rokās.

 

Kādi ģenētiskie resursi ir Latvijā?

Ex-situ kolekcijas: Latvijas ģenētiskie resursi (ĢR) tiek glabāti Latvijas Sēklu bankā un lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Gēnu bankā atrodas 2000 dažādi paraugi, un , kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

In-situ saglabāšana. Daudzi zemkopji un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatieru līmenī, taču bieži neatzīstam to kā vērtību. Līdz ar to izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, cukurzirņi, pupiņas, lauku pupas, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu, mājputnu un mājlopu šķirnes. Mums jāapzinās to vērtība, jāapzin, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas, un jānovērtē šo cilvēku darbs!

 

Kādus risinājumus ierosinām???

Ģenētiskā erozija lauksaimniecībā ir problēma, ko varēsim risināt tikai kopīgiem spēkiem:

  • Patērētāji: Meklējiet daudzveidību savā pārtikas grozā un izvēlieties vietējo zemkopju audzēto. Izmēģiniet receptēs tautas mantojuma šķirņu augus!
  • Mazdārznieki un zemkopji: Atlasiet un mainieties ar sēklām! Tas veicina daudzveidību, palīdz attīstīt tautas mantojuma šķirnes, sniedz aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām, paplašina zemkopju un patērētāju izvēles iespējas, dod neatkarību no sēklu monopola, stiprina zemkopju savstarpējos sociālos tīklus un rada gultni ekonomiskām inovācijām.
  • Pavāri: Izmēģiniet jaunas receptes no tautas mantojuma šķirnēm! Popularizējiet tās savās kafejnīcās!
  • Zinātnieki: Sadarbojieties ar zemkopjiem un mazdārzniekiem tautas mantojuma šķirņu saglabāšanā lauku sētās un dārzos!
  • Likumdevēji un izpildītāji: Veiciniet mazdārznieku un zemkopju pieeju tautas mantojuma šķirnēm un iespējas laist apritē šo škirņu sēklas un paraugus!

Sēklu lolotāju organizācijas Eiropā:

Arche Noah Austrijā

ProSpecieRara Šveicē

Filma “Kādas sēklas stāsts”: https://www.seedthemovie.com. – angliski

Informācijas avots: 2011. gada semināra “Sēsim nākotni” buklets.

Zemkopju, stādu tirdziņš, augu maiņa un prakstiskais seminārs par augļukoku veidošanu un potēšanu ceturtdien 2019. gada 2. maijā

Ikšķiles Brīvajā Skolā, Rīgas ielā 175, Ikšķilē

Pieteikšanās līdz 30. aprīlim!

Pieteikšanās obligāta šeit: https://ej.uz/Auglukoki_Augu_maina

  • no 15:00 zemkopju labumu tirdziņš (būs Silpurmašas….)
  • no 15:00 stādu tirdziņš, arī stādu apmaiņa (aicinām skolas vecākus un ciemiņus nest un savstarpēji dalīties ar daudzgadīgo puķu, garšaugu stādiem, izaudzēto dēstu pārpalikumiem, īpaši ar senajām vecmāmiņu šķirnēm.

no 17:30 – aptuveni 20:00 Prakstiskais seminārs par augļukoku veidošanu un potēšanu ar Dārzkopības institūta speciālistu Edgaru Rubauski
Dalība seminārā 10 eiro

Apģērbs atbilstošs darbam dārzā.
Līdzi dārza šķēres un potēšanas nazis vai ļoti ass nazis.

Ābeļu un plūmju potzari būs no Dārzkopības institūta.

Varēs apmeklēt skolas jauno veikalu pagalma mājā — iegādāties bioloģiskas preces no burciņām burciņās = 0 Waste.

Uz tikšanos,
Sandra Stabinge

info par projektu: www.skoludarzi.net
seklu lolotaju reģistracija: http://riekstotaji.lv/seklu-lolosana/

->>>|||<<<-