Kvinoja – vēl viens vērtīgs produktus, ko esam aizguvuši no inkiem Dienvidamerikā! Inki kvinoju uzskatīja par visu graudu māti, par pašu pamatu pilnvērtīgai maltītei. Arī mūsdienās uztura zinātnieki aicina lietot uzturā šo augu, jo tajā ir vairāk olbaltumvielu kā rīsos un kviešos. Kvinoja satur daudz neaizvietojamās aminoskābes un vērā ņemamus dzelzs, fosfora un B1,B6, B9 vitamīna daudzumus, turklāt nesatur glutēnu.

Kvinoja ir labs šķiedrvielu avots, organismam viegli pārstrādājams, tamdēļ arī labs vakariņu ēdiens.

Katram iespējams izvēlēties to kvinoju, kas šķiet gardākā – baltā, brūnā, sarkanā vai melnā. Sākumā labāk izvēlēties balto jeb tā saukto saldo kvinoju, – tai ir neitrālāka garša.

Kā pagatavot kvinoju? Kvinojas un ūdens attiecība ir 1:2. Kvinoju vāra 20-25 minūtes, līdz sēkliņas kļūst caurspīdīgas. Ja kvinoju pareizi sagatavo, tā ir irdena, nedaudz pikanta.

Kvinoju var pievienot arī dārzeņu sautējumiem, zupām. Brokastīs var baudīt izvārītas baltās sēkliņas kopā ar ogām, augļiem un medu.

Balto kvinoju var samalt miltos un cept gardus mafinus, kēksus, plātsmaizes. Kviešu miltus teju jebkurā ēdienā iespējams aizstāt ar kvinojas miltiem!